Dažādi viedokļi par “Breksita” sarunu vienošanos un nākotnes redzējumu

Eiropas Savienība vienojas par “Breksita” sarunu vadlīnijām

22 aprīlī 27 Eiropas Savienības (ES) valstis sēdās pie viena galda, lai vienotos par “Breksita” vadlīnijām. Tas noslēdzās veiksmīgi un jau 3. maijā ir pieejamas skaidri definētu vadlīniju gala versija. Eiropadomes prezidents Donalds Tusks tās nodēvēja par stingrām un godīgām. Dalībvalstis šīs vadlīnijas pieņēma vienbalsīgi. Vadlīnijas būs ar pakāpenisku principu, līdz ar to vispirms vienojoties par izstāšanās nosacījumiem. Vadlīnijas skar arī patlaban Apvienotajā Karalistē šobrīd dzīvojošo pārējo ES dalībvalstu pilsoņu tiesības. Tikai pēc tam tiks spriests par turpmākajām ES un Lielbritānijas attiecībām. Ir uzsvērts, ka vajag izvairīties no stingri kontrolētas robežas starp Lielbritāniju un Īriju.

ES nākotnes mērķis attiecībā uz Lielbritāniju

ES nākotnē vēlas redzēt Lielbritāniju kā tuvu partneri, jo arī tagad ir cieša sadarbība dažādās jomās, kur abas puses ir ieguvējas. Taču izstāšanās no ES arī nozīmē to, ka tai vairs nebūs tās pašas priekšrocības kā ES dalībvalstīm, piemēram, kopīgajā tirgū. ES vēlas noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu, bet Lielbritānija vairs nebūs kopīgais tirgus loceklis, līdz ar to tā būs daļējs ieguvējs, taču ne tik liels kā līdz šim.

Lielbritānijas un Lielbritānijas iedzīvotāju pozīcija par izstāšanos no ES

Maija sākumā Lielbritānijas “Breksita” ministrs Deivids Deiviss paziņoja, ka Lielbritānija neatļaus būt iebiedēta sarunās no izstāšanās no ES. Jau iepriekš ir ziņots, ka “rēķins” par izstāšanos no ES var sasniegt pat 100 miljardus. Deiviss sacīja, ka Lielbritānija tos nemaksās, kā arī Terēze Meja vedīs sarunas ar ES.

Tomēr ir arī daudzi, kas pretojas Lielbritānijas izslēgšanai no ES. Viens no tiem ir bijušais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs. Viņš vēlas atgriezties politikā tikai šī iemesla dēļ – lai cīnītos pret izstāšanos. Tāpat ir vērojami arī dažādi protesti un “Breksita” kavēšana.

Vēl nesen veiktā “YouGov” aptauja liecina, ka paši briti nožēlo lēmumu par “Breksitu” – 45% to vērtēja negatīvi, bet 43% – par pareizu. Tātad var noprast, ka šis jautājums joprojām turpina šķelt valsti. Tāpat arī lielākā daļa aptaujāto ir pārliecināti, ka ekonomiskā situācija pasliktināsies. Starp citiem aptaujātajiem svarīgākie jautājumi ir arī veselības aprūpe, imigrācija un ekonomika.

Jauns trieciens no ES

4. maijā ES ierosināja jaunus noteikumus, kas motivētu lielu daļu Londonas banku pamest Lielbritāniju pēc izstāšanās no ES. Tos prezentējis Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis (Latvija). Šie priekšlikumi liedz izvietot banku klīringa iestādes, kas veic darījumus eiro. Tas nozīmē, ka eiro darījumu klīringam Londonā varētu būt Briseles uzraudzība. Jaunie ierosinājumi tiks publicēti jūnijā.

Lielbritānijas nākotne pēc izstāšanās

Sarunas ilgs aptuveni divus gadus, bet nav izslēgts, ka process var ievilties. Tāpat arī Lielbritānijai var nākties maksāt dažādas lauksaimniecības subsīdijas un ES administrācijas nodevas arī kādu laiku pēc izstāšanās.

Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas emigrantu nākotne

Izmaiņas likumos protams lielā mērā skars arī Lielbritānijas nepilsoņus. Tajā skaitā ir arī Latvijas pilsoņi, kuri tur ir apmetušies uz dzīvi vai plāno tur braukt.

Kā vēl nesen uzsvēra Lietuvas prezidente Daļa Grībuskaite, nav nepieciešamības atteikties no Lietuvas pilsonības, lai iegūtu Lielbritānijas pilsonību. ES pase noteikti sniedz daudz vairāk priekšrocību attiecībā uz iespēju ceļot pa visu Eiropu. Vienlaikus sociālās garantijas un pilnvērtīga dzīve ir iespējama arī ar nepilsoņa pasi. Tādā pašā situācijā ir arī Latvijas pilsoņi.

Nedrīkst aizmirst arī sarežģījumus, kas noteikti nebūs izslēgti. Viens no tiem noteikti ir diskriminācijas jautājums, jo aizvien vairāk ir redzama britu negatīvā attieksme pret jebkādiem imigrantiem. Līdz ar to noteikti pastāv iespēja, ka daudz biežāk varēs saskarties ar negatīvu attieksmi dažādās publiskās telpas vietās.

Lielbritānijā dzīvojošo latviešu skaits, tomēr nevienam (Ārlietu Ministrijai u.c.) nav precīzas informācijas par to, cik tieši, jo neviens nav spiests oficiāli reģistrēties. Aprēķini liecina, ka iespējams tie ir vairāk nekā 150 000. Tiem, kuri tur ir iekārtojušies, nevajadzētu saskarties ar problēmām līdzšinējā darbā u.c. institūcijās, taču tiem latviešiem, kuri plāno apmeklēt vai dzīvot Lielbritānijā pēc tās izstāšanās no ES noteikti būs grūtāk. Būs nepieciešama vīza vai speciāli dokumenti, kas ļautu palikt ilgāk ar noteiktu iemeslu, piemēram, darbs vai studijas. Tāpēc gaidāms, ka kontrole būs lielāka un dokumentu kārtošanas laiks pieaugs. Lai latviešiem būtu vienādas tiesības ar britiem, Lielbritānijā ir jānodzīvo vismaz pieci gadi.

“Breksita” process un sekas nebūs vieglas nevienam. Lielbritānijas konservatīvās puses uzskati ir krietni atšķirīgi no liberālajiem. Tāpat arī ir atšķirība starp vecāka gada gājuma un jaunāku cilvēku viedokli. Latvieši un citi imigranti tur ir visam tam pa vidu un izstāšanās process būs sarežģīts. Vienlaikus var arī cerēt, ka Lielbritānija turpinās saglabāt savu attīstītās valsts statusu ar visām tās priekšrocībām bez ES diktatūras daudzās nozarēs.