“Breksita” problēmas, kas skar Lielbritāniju, ES un Latviju

Eiropas Komisija ir noteikusi “Breksita” finansiālās saistības un pilsoņu tiesības

Eiropas Komisija (EK) 29. maijā publicēja savas galvenās prasības attiecībā uz finansiālo noregulējumu un pilsoņi tiesībām. Kopumā “Brexit” finansiālās saistības skar 74 ES struktūras. EK arī paziņoja, ka vēlas, lai saistību izpildes valūta būtu eiro, kas noteikti rada vēl lielākas problēmas un zaudējumus Lielbritānijai, kur galvenā valūta ir mārciņas. Vēl nav aprēķināta “Breksita” gala summa, bet tā attieksies arī uz laika periodu pēc izstāšanās no Eiropas Savienības (ES). Šāds solis noteikti nepatiks ne tikai Lielbritānijas valdībai, bet arī daudziem tur dzīvojošajiem. Iespējams, ka atkal saasināsies situācija starp tiem, kuri balsoja par un pret izstāšanos no ES. Tas skar arī imigrantus, jo jau kādu laiku ir jūtama etniskās spriedzes palielināšanās.

“Breksita” sarunas un finansējums ietver arī Lielbritānijas finansējumu ES un Turcijas līgumā par migrācijas ierobežošanu. Lielbritānija vēlas finanšu jautājumus risināt tikai noslēdzošajā fāzē un saistībā ar nākotnes tirdzniecības līgumiem. Pašas sarunas sāksies jūnija vidū.

Attiecībā uz pilsoņu tiesībām, jāmin, ka EK vēlas nodrošināt ES Tiesas pilnu jurisdikciju pār ES pilsoņu tiesībām, kuri atrodas Lielbritānijā. Tas arī būs viens no aspektiem, kas Lielbritānijai visdrīzākais nepatiks. Līdz ar to sarunas noteikti nebūs vieglas un solās būt garas.

Lielbritānijas uzskati par ES prasībām

Lielbritānijas “Breksita” ministrs Deivids Deiviss jau maija beigās paziņoja, ka ES prasības saistībā ar savu pilsoņu aizsardzību Lielbritānijā ir “smieklīgi augstas”. Viņš uzskata, ka tas būs pirmais pārrunājamais aspekts pēc britu parlamenta vēlēšanām, kas notika jūnija sākumā. Deiviss tomēr teica, ka Eiropas pilsoņiem tiks dotas ļoti dāsnas tiesības. Lielbritānija negrasās būt ļoti nosodoša šajā sakarā. Konservatīvā partija “Breksita” sarunas izmanto kā ieroci, lai stiprinātu cilvēku atbalstu, bet vēlēšanas pierādīja, ka to pārsvars ir neliels.

Lielbritānijas parlamenta nelabvēlīgie vēlēšanu rezultāti

8. jūnijā notikušajās vēlēšanās konservatīvā partija zaudēja 12 vietas parlamentā, bet leiboristi ieguva 29 vietas. Britu premjera Terēza Meija ir paudusi vilšanos, bet arī gatavību uzsākt sarunas ar Eiropas līderiem par izstāšanos no ES. Viņa vēlas veidot valdību nacionālās interesēs. Daudzi cilvēki šīs vēlēšanas nosauca par izgāšanos un aicināja Meiju atkāpties no amata. Tāpat kritiski ir arī ES līderi, tāpat daži bija pārsteigti un arī paveica leiboristu pārstāvi Džeremiju Korbinu. Dažiem bažas kliedējās uzreiz pēc tā, kad Meja izveidoja koalīciju ar Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partiju. Eksperti tomēr cer, ka Lielbritānijas izstāšanās stratēģija tomēr varētu nedaudz mainīties. Viens no tiem ir finanšu un nodokļu komisārs Pjērs Moskoviči, kurš ir gatavs sarunas ar Lielbritāniju vadīt stingri, bet arī draudzīgi. Meija ir izteikusi vēlēšanos izstādies no pilnīgi visiem ar ES saistītajiem līgumiem, taču tas nozīmē, ka valsts un tās iedzīvotāji vairs nevarēs baudīt tādas pašas priekšrocības kā ES iedzīvotāji. Meija uzskata, ka bez pilnīgas saišu pārraušanas nebūs iespējams ierobežot iebraucēju plūsmu, kas ir arī viens no iemesliem kāpēc Lielbritānija balsoja par izstāšanos no ES.

Lielbritānijas vēlētāji bija noraizējušies par izglītību, veselības aprūpi un kriminālo situāciju. Pieauga arī vēlētāju skaits tieši starp jaunajiem cilvēkiem, kuru skats uz nākotni ir pesimistisks. Atgādinām, ka pagājušajā gadā notikušajā referendumā jaunāka gada gājuma cilvēki bija pret izstāšanos no ES, tāpēc arī daudzi tie, kuri iepriekš nevarēja balsot, šogad izmantoja šo iespēju.

Latvijas ekonomikas atkarība no “Breksita” sarunām

Latvijas Ārpolitikas Institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds Lielbritānijas vēlēšanu rezultātus nodēvējis par ārkārtīgi nelabvēlīgiem. Viņš neizslēdz, ka varētu notikt jaunas vēlēšanas. Cilvēki balsoja par dažādām lietām, līdz ar to mainīja savas balsošanas puses, palielinot vēl lielāku neskaidrību.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka Latvijas ekonomika ir atkarīga no ES līdzekļiem, līdz ar to arī Lielbritānijas izstāšanās to ietekmēs negatīvi. Tāpat var gadīties, ka Apvienotā Karaliste nesamaksās apsolīto daļu, kas ir daudzās programmās. Kariņš arī uzskata, ka finansiālais jautājums ir jārisina jau “Breksita” sarunu sākumā nevis beigās. Rēķinu samaksas jautājums ir prioritārs. Tāpat ir svarīgs arī jautājums par Lielbritānijā un Apvienotajā Karalistē dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām. Tā skaitā ir arī liels skaits latviešu. Precīzs to skaits nav zināms, bet tiek minēts, ka tas varētu būt pāri 300 000. Ir svarīgi panākt, lai Lielbritānija līdzīgi kā Amerika vienkārši neizsūta cilvēkus, kas tur nelikumīgi uzturas un strādā. EK vēlas, lai ES pilsoņiem, kas ir nodzīvojuši Lielbritānijā piecus gadus, ir tiesības iegūt pastāvīgas uzturēšanās atļaujas. Kariņš arī teica, ka Meijas apgalvojums panāk labu “Breksitu” ir maldinošs, jo pats process nav pozitīvs ne Lielbritānijai, ne ES. Var tikai mazināt negatīvos efektus.

“Breksita” tālākā gaita un tā iespaids  uz latviešiem

“Breksita” sarunas, kurām jāsākas 20. jūnijā noteikti būs sarežģītas un garas. Tās var būt pilnas ar daudziem negaidītiem pavērsieniem, līdz ar to ir grūti prognozēt to iznākumu.

“Breksits” visvairāk ietekmēs tos Latviešus Lielbritānijā, kuri tur vēl nav nodzīvojuši piecus gadus. Tiem var būt liegta iespēja iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju un dažādas citas tiesības, piemēram, attiecībā uz veselības apdrošināšanu, darbu u.c. Patlaban ES iedzīvotāji ir tiesīgi uz tādām pašam tiesībām kā briti pēc piecu gadu uzturēšanās Lielbritānijā. Tiem, latviešiem, kuri dzīvo Lielbritānijā jau kādu laiku, ir vērts apsvērt britu pases iegūšanu, jo Latvija atļauj divu pasu politiku. Tas varētu būt viens no risinājumiem, kā paši imigranti Lielbritānijā var ietekmēt savu nākotni.