Ieiet 
“Breksits” var radīt 10 miljardu zaudējumu ES
ES budžeta komisārs Ginters Etingers jūnija izskaņā pavēstīja, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES radīs vismaz 10 miljardu eiro iztrūkumu jeb aptuveni 16%. Tām valstīm, tajā skaitā arī Latvijai, kuras atrodas ES sastāvā būs vai nu jātērē mazāk vai arī jāatrod citi ienākumu avoti. Tāpat Etingers uzsvēra, ka ES papildus slogs ir nepieciešamība finansiāli atbalstīt dažādas citas nozares, kas ir ļoti svarīgas, ņemot vērā pēdējo gadu notikumus kā aizsardzība un iekšējā drošība. Reālo iztrūkumu, ko piedzīvos ES un kas skars katru no dalībvalstīm ir grūti aprēķināt, taču tas noteikti būs ērā ņemams. Kā viens no variantiem kā ietaupīt tiek apsvērts mazāk subsīdijas piedāvāt lauksaimniekiem un nodoklis, kas attiecas uz finanšu darījumiem.
“Breksits” var samazināt imigrantu darbu drošību
Viena no problēmām saistībā ar to, ka Lielbritānija var būt daudz izvēlīgāka attiecībā uz to, kādus cilvēkus tā pieņem, arī valstī jau esošajiem imigrantiem var rasties problēmas. Šāds gadījums noteikti tieši skar austrumeiropiešus un mazkvalificētu darbaspēku. Tas vienlaikus palielina nelegālas nodarbinātības un cilvēktiesību draudus. Līdz ar to tas arī nozīmē, ka var palielināties nelikumīgas darbā iekārtošanas organizācijas vai vervētāji, kuri vienmēr ir bijusi problēma, jo to ir grūti izkontrolēt. Tāpat ir skaidrs, ka cilvēku vēlme sevišķi no Austrumeiropas doties uz Lielbritāniju, lai iegūtu labāku algu, neapstāsies, līdz ar to tas ir kā apburtais loks. Vienlaikus var gadīties, ka sevišķi lētais darbaspēks pat piekristu strādāt zem minimālās algas un dzīvot necilvēciskos apstākļos. Šādus pareģojumus ir izteikusi Lielbritānijas darbā iekārtošanas un nodarbinātības konfederācija, kurā darbojas cilvēki, kas noteikti ir ļoti zinoši šajā jomā un var izteikt prognozes, kas ir balstītas uz pētījumiem un tendencēm. Organizācija tomēr cer, ka tas nepiepildīsies un par to ir gatavi brīdināt valdību. Neatkarīgi no ieviestajiem regulējumiem un noteikumiem, kas skar tieši imigrantus un to darbu, ir svarīgi, lai cilvēki nebūtu pakļauti dažādiem riskiem. Vienlaikus organizācija pastāstīja, ka daudzi austrumeiropieši un arī latvieši, kuri strādā Lielbritānijai, ir pakļauti modernas formas verdzībai, kas ir ekspluatēšanas formas un ir likumīgi sodāmas. Šāds pārkāpums visvairāk ir novērojams lauksaimniecības nozarē. Bieži ir cilvēki, kuriem pat nav naudas, lai nokļūtu līdz Lielbritānijai, tāpēc tie uzticas apšaubāmiem avotiem, kas apsola ne tikai nogādāt uz Lielbritāniju, bet arī iekārtot darbā un sagādāt mājokli. Realitāte var izvērsties pavisam savādāka, jo katram ir savas intereses. Labākajā gadījumā tas var beigties ar to, ka konkrētā firma vai cilvēki pieprasa vai atvelk milzīgas summas par atvešanu. Sliktākajā gadījumā nekāds darbs nav un dzīvošana ir ļoti apšaubāmos apstākļos, līdz ar to motivējot katru pamest valsti un nekad neatgriezties. Parasti shēma ir tāda, ka paverdzinātāji izliekas par labiem un profesionāliem darbā iekārtotājiem, kurus tad izvēlas dažādi britu uzņēmumi. Tie nelegālie vervētāji saņem imigrantu naudu nemaz to neatdodot to tiem, kuri to ir nopelnījuši. Tāpat viņi var mēģināt dažādos veidos radīt parādus, kas beigās noved pie tā, ka saņemtā alga ir zem minimālās algas, kas Lielbritānijā ir pretlikumīgi. Drauds ir arī tiem, kuri nemāk angļu valodu vai vienkārši nav pārāk izglītoti, līdz ar to kļūstot par upuriem apšaubāmiem darījumiem. Ir arī gadījumi, kad cilvēki vieglprātīgi notriec naudu, ieķīlājot pat savus dokumentus. Neviens neņems likumīgā darbā bez dokumentiem, līdz ar to nav citas izejas.
Lielbritānija vēlas ES pilsoņus, bet lai to tiesības nepārraudzītu Eiropas Tiesa
Konservatīvās partijas pārstāve un premjerministre Meja paziņoja, ka vēlas aizsargāt ES pilsoņu tiesības, bet vienlaikus nevēlas piekāpties ES uzstādījumam, ka to tiesības pārraudzītu Eiropas Tiesa. Līdz ar to tā kā sarunas ir vēl tikai sākušās, to ES pilsoņu tiesības, kuri dzīvo Lielbritānijā, joprojām ir neskaidras. Meija gan pārliecinoši sola, ka nevienam no ES pilsoņiem netiks lūgts atstāt Lielbritāniju, kad tiks pilnībā nokārtots izstāšanās process. Katrs, kurš ir vai būs Lielbritānijā nodzīvojis vismaz piecus gadus, būs tiesīgs iegūt tādas pašas tiesības uz izglītību, pabalstiem, veselības aprūpi u.c. kā Lielbritānijas pilsoņi. Mejas plānu, kas vēlāk tika iesniegts 17 lapās, asi kritizēja dažādi ES līderi, jo tas ir nenoteikts un nav pilnīgi izklāstīts kā tas reāli strādās. Leiboristu līderis Džeremijs Korbins uzskata, ka plāns ir novēlots un ir nepieciešama jauna pieeja.
Latvija pēc “Breksita” ar niecīgām izredzēm
Sakarā ar “Breksitu” tiek meklētas jaunas centrālās mītnes zemes Eiropas Banku iestādei (EBA) un Eiropas Zāļu aģentūrai (EMA). Latvija uz to nepretendē, jo tai ir niecīgas izredzes. Tam par iemeslu ir infrastruktūras trūkums. Lēmumu izvērtēja dažādas Latvijas ministrijas. Augstos kritērijus attiecībā uz augstiem drošības standartiem, atrašanos vidēji divu stundu lidojuma attālumā no citām ES galvaspilsētām u.c., spēj izpildīt tikai labākās metropoles. Lai piedalītos konkursā, ir nepieciešams ieguldīt finanses lobija kampaņās u.c. Līdz ar to ir skaidrs, ka pēc “Breksita” Latvija noteikti nebūs mājvieta dažādām ES organizācijām. Līdz ar to arī ārzemniekiem Latvijā nebūs pieejamas papildus skolas u.c. institūcijas, kas varētu būt noderīgas.
Latviešu problēmas pēc “Breksita”
Ir grūti prognozēt izstāšanās sarunu iznākumu, bet tiem latviešiem, kuri dzīvo Lielbritānijā noteikti varētu būt grūtības ar darba atrašanu. Sevišķi sarežģīti tas var būt tiem, kuri valstī ir ieradušies salīdzinoši nesen vai arī vēl tikai plāno ierasties. Lēta darbaspēka darbi būs pieejami, bet tiem līdzi nāk dažādas problēmas. Pēc 5 oficiāli atzītiem gadiem, ko katrs ir pavadījis valstī, ir iespējams runāt par līdzvērtīgām tiesībām. Līdz tam noteikti var būt dažādas problēmas.
