Ieiet 
Eiropas Savienības līderu pozīcija Brexit jautājumā
Darja Gribauskaite apmeklēja 27 dalībvalstu Eiropadomi, lai vienotos par pārrunu vadlīnijām Brexit laikā. Viņa uzsvēra, ka vēlas pārliecināties, ka Lietuvas pilsoņi Lielbritānijā netiks diskriminēti arī pēc Brexit, kas ir arī visu dalībvalstu mērķis, proti, panākt, ka pēc Brexit pilsoņi no Eiropas Savienības valstīm necietīs. Dalībvalstu līderi uzsvēra ekonomiskās un sociālās vienlīdzības nodrošināšanu, ņemot vērā, ka Lielbritānija saglabās stingras tirdzniecības saites ar Eiropas Savienību.
Darbā piedalījās arī Latvijas Ministru Prezidents M. Kučinskis. Sarunās viņš uzsvēru ko līdzīgu: “Runājot par ES pilsoņu tiesībām, nozīmīgākās diskusijas gaidāmas par cilvēkiem, kuri Lielbritānijā dzīvo mazāk par pieciem gadiem. Būtiski ir saprast, vai uz viņiem nākotnē attieksies tādas pašas garantijas kā uz tiem ES pilsoņiem, kuri dzīvojuši Lielbritānijā ilgāk par 5 gadiem.”
Līdzīgi visu dalībvalstu līderi vienbalsīgi vēlas panākt ES pilsoņu pilnas tiesības arī pēc Brexit. Tas attiecas arī uz saņemamajiem pabalstiem, kuri viennozīmīgi ir pievilcīgāki migrantiem no citām ES valstīm, kur pabalstu sistēmas krietni atpaliek no Lielbritānijas.
Mišels Barnjē, galvenais pārrunu vadītājs, vēlas panākt visu pamata ES darba un sociālo regulu ievērošanu Lielbritānijā arī pēc Brexit. Viņa mērķis ir panākt pēc iespējas mazāk sāpīgu Lielbritānijas izstāšanos no ES. Tai pat laikā, saglabājot lielu ietekmi pār Lielbritānijas ekonomiku. Tiek lēsts, ka Lielbritānijā šobrīd dzīvo 3 miljoni ES dalībvalstu pilsoņi. Barnjē vēlas panākt, lai šīs normas tiek attiecinātas arī uz migrantiem no ES pēc Brexit. Jāņem vērā, ka šīs normas attiektos tikai uz ES pilsoņiem.
Lielbritānijas pozīcija Brexit jautājumā
Lielbritānija saglabātu brīvību pār savu pilsoņu sociālajām garantijām un darba tirgu, proti, kontrolēt pabalstu apmērus un veidus, kā arī darba algas apmērus. Ja šāda vienošanās tiktu panākta, Lielbritānijas ekonomikas krīzes laikā, kad būtu jāsamazina sociālo garantiju un atalgojuma griestus, būtu izdevīgāk neiegūt Lielbritānijas pilsonību.
Taču ir maz ticams, ka Lielbritānija piekāpsies šādam ultimātam no ES līderiem. Terēza Meja uzskata, ka tas ir taktisks solis, kas norāda uz ES līderu nostāju šo pārrunu laikā. Vēl šogad viņa uzsvēra, ka vēlas novērst Eiropas tiesu jurisdikciju, brīvu darba tirgu un migrantu pārvietošanos. Tādējādi jau priekšlaicīgi iezīmējot savas pozīcijas attiecībā uz ES līderu prasībām, kas arī pierādījās šo pārrunu laikā, asi kritizējot vairākas prasības no ES.
Abu pušu līderi uzsver, ka sarunas var kļūt arī neglītas. Tas norāda uz stingru pozīciju noturēšanu, cīnoties par izdevīgākiem ekonomiskajiem un sociālajiem noteikumiem. Ko tas nozīmē migrantiem? Ir skaidrs, ja vien Lielbritānijā nemainīsies valdības sastāvs, tās pozīcija ir iegūt ekonomisko brīvību, tai skaitā migrantu tiesību ierobežošanu. ES pilsoņi, kas nav ieguvuši Lielbritānijas pilsonību vai rezidentūru, var cerēt uz ES nostājas noturēšanu visu šo sarunu laikā. Varētu teikt, ka vērojam divu milžu izturības cīņas. Ir grūti prognozēt, kura no pusēm gūs virsroku. Taču jāņem vērā, ka ES nāksies atrast vienbalsību ļoti operatīvi, kas var būt arī tās klupšanas akmens. Ņemot vērā, cik strauji Lielbritānija ir spējīga iegūt jaunus ekonomiskos partnerus, tai ir kapacitāte noturēt savas pozīcijas.
Kā pēdējie notikumi ietekmēs imigrantus
Migrantiem tā ir neziņa par savu nākotni, jo paveras daudzi faktori, kas var mainīties. Viens no tiem ir pilsonība – nav skaidrības ap to, kādā statusā migrantam jābūt, lai saglabātu labāku pozīciju pēc Brexit. Eiropai tas varētu nozīmēt migrēšanas apmēru palielināšanos tuvāko gadu laikā. Taču ir maz ticams, ka šādi nosacījumi stāsies spēkā tuvāko gadu laikā, ņemot vērā, cik stingras un lēnas ir sarunas starp Lielbritāniju un ES. Līdz vienošanās panākšanas brīdim situācija var krasi mainīties, tāpēc ir grūti prognozēt, kura puse gūs virsroku.
Demokrātisko Liberāļu līderis Tims Farons apsūdz Terēzu Meju naidīgas propagandas izplatīšanā, kas vērsta pret imigrantiem. Vēl 2002. gadā Meja imigrantus apzīmēja kā “nevēlamus citplanētiešus”. Tas ir zīmīgi, ka tieši tagad tiek meklēti skeleti Mejas skapjos. Ir grūti spriest, vai tieši Meja izteikumi ir vainīgi pie uzbrukumu palielināšanos tieši imigrantiem, taču tas ir labs ierocis politiskajiem spēkiem un organizācijām, kas ir lojāli noskaņoti pret imigrantiem. Ja palūkojas uz darba tirgus pārmaiņām, tad ES iedzīvotāji tiek atrunāti no darba pieteikumu sūtīšanas, jo pēdējā laikā tiek novērots darba pieteikumu pieplūdums.
Kas sagaidāms tuvākajā laikā?
Ir skaidrs, ka tuvākajā laikā nav gaidāmas milzīgas pārmaiņas, kas nekavējoties ietekmētu imigrantu dzīves. Noteikti tiks panākts kāds pārejas posms, kas ļautu pielāgoties jaunajiem noteikumiem, taču galīgais rezultāts tiks panākts caur garām, mokošām pārrunām un skaļu, iespējams, rupju frāžu apmaiņu. Jāņem vērā, ka šo pārrunu rezultāts vairāk ietekmēs tieši imigrantu dzīves, kuri Lielbritānijā dzīvo mazāk par 5 gadiem, kas nozīmē, ka var iegūt tieši tās pašas tiesības, ko iegūst Lielbritānijas pamatiedzīvotāji. Jāņem gan vērā, ka šis statuss netiek piešķirts automātiski, to, ka esat dzīvojis un strādājis Lielbritānijā vairāk nekā piecus gadus, ir jāpierāda ar dokumentāciju.
